Stāsts nav par 250 un arī ne 776

Haoss un demagoģija. Tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, vērojot patvēruma meklētāju krīzi Eiropā un tās atskaņas Latvijā. Pamatotu iemeslu dēļ jautājums ir emocionāls un kā gan tādam nebūt, …

" Dusmas ir kā dopings. Īslaicīgi tas var dot izcilu rezultātu, bet ilgtermiņā – pazudināt. "

Jaunākie raksti

Stāsts nav par 250 un arī ne 776

  • Ieteikt:
imigranti

Foto: www.telegraph.co.uk

Haoss un demagoģija. Tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, vērojot patvēruma meklētāju krīzi Eiropā un tās atskaņas Latvijā. Pamatotu iemeslu dēļ jautājums ir emocionāls un kā gan tādam nebūt, ja runa ir par cilvēku dzīvībām, kā arī par ļoti nopietnu izaicinājumu vienai no divām starptautiskām organizācijām, ar ko Latvija saista savas drošības garantijas! Un tomēr.

Aicinājums ziedot ukraiņu leitnanta Vitālija Andrejeva ārstēšanai

  • Ieteikt:

Vitalii-477x636Krievijas īstenotās agresijas rezultātā izcēlies karš Ukrainas Austrumos. Šajā karā savu zemi un, patiesībā, arī pārējo Eiropu pret Krievijas armiju un Kremļa atbalstītajiem t.s. “separātistiem” varonīgi aizstāv ukraiņu brīvprātīgie un regulārās armijas karavīri. Tā kā visiem Ukrainas armijas karavīriem ir izvēles tiesības, vai piedalīties šajā karā, patiesībā visus Ukrainas aizstāvjus varam saukt par brīvprātīgajiem.

Paldies visiem Egila Levita atbalstītājiem

  • Ieteikt:

Egils_Levits_LAPrezidenta vēlēšanas ir pagājušas. Vāju mierinājumu, ka “varēja būt sliktāk” nomāc apziņa, ka varēja būt daudz labāk. Piekrītu Mārai Zālītei, kas izteikusies, ka “Latvija ir palaidusi garām iespēju ievēlēt pasaules līmeņa prezidentu” – Egilu Levitu. Līdz tam Latvijas Saeima nav izaugusi. Ar Saskaņas centra balsīm ievēlēts prezidents, ar ko Latvija sagaidīs pirmo simtgadi.

Mana uzruna Saeimas debatēs par prezidentu

  • Ieteikt:
15796319978_a7e7fdcae1_o

Foto:Saeimas Kanceleja

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Valsts prezidents nav viens no daudziem amatiem. Tas ir valsts simbols. Līdzīgi kā karogs, kā ģerbonis, kā mūsu himna. Tas ir cilvēks, kuram ienākot mēs pieceļamies un kura portrets skolēniem stāsta par mūsu izvēli. Tā ir mūsu valsts galvenā persona – cilvēks, kurš iemiesos vēstījumu, kas mūsu izpratnē šodien ir Latvija.

“Praids”, “no-praids” un ģimene

  • Ieteikt:

Drīzumā plānotsDSC_0371 homoseksuālistu “praids” un gandrīz jau komplektā gaidāmi  protestētāju jeb “no-praidistu” mītiņi. Neatbalstu nevienu no šīm grupām. Tie, kas dodas “praidā”, aicina lepoties ar to, kam neredzu nekādu lepošanās iemeslu. Savukārt tie, kas gar malām mētā olas, kliedz un vicina plakātus ar pornogrāfiskiem zīmējumiem, manuprāt, ne tikai pievērš pirmajiem lielāku uzmanību, bet pat daļu sabiedrības noskaņo par labu “praidistiem”. Abas puses rīkojas it kā cēlu mērķu vārdā, bet sausais atlikums ir ar mīnus zīmi.

Bērnu audzināšanas 39 zelta likumi

  • Ieteikt:
un_ka_ar_so

Foto: www.eyjar.net

Ļoti cienu žurnālu “Klubs” kā kvalitatīvu un interesantu lasāmvielu, kas lielā mērā nosaka un ietekmē vīrišķības standartus mūsu sabiedrībā. Reiz aizdomājos, kāpēc, piemēram, šādā žurnālā netiek uzrunāta tāda svarīga vīrišķības šķautne kā tēva loma un bērnu audzināšana. Patiesībā runa jau nav tikai par vīriešiem vai par žurnālu “Klubs”. Man ir sajūta, ka kopumā šim jautājumam mūsu informatīvajā apritē par maz pievēršam uzmanību.

Labam prezidentam jāiztur vēlēšanu ugunskristības. Saruna ar Raivi Dzintaru

  • Ieteikt:
Foto: Karīna Miezāja

Foto: Karīna Miezāja

“Latvijas Avīzē” viesojās “Visu Latvijai” – “TB”/LNNK partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Par nacionāli noskaņoto cilvēku pozīciju attiecībā pret pēdējā laika notikumiem ap LTV krievu kanālu, ministra Rinkēviča bēdīgi slaveno tviterziņojumu un tuvo Valsts prezidenta vēlēšanu sakarā Dzintara kungu izjautāja Voldemārs Krustiņš, Māris Antonevičs un Egils Līcītis.

Raivis Dzintars: Kāpēc mēģina “pārmācīt” Saeimas priekšsēdētāju?

  • Ieteikt:
inara

Foto: Saeimas Kanceleja

Vairāki politiķi un mediji aktīvi ķērušies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces kritizēšanas par uzdrošināšanos paust, ka Rietumiem būtu jāpiegādā Ukrainai ieroči aizsardzībai. Tā esot riskēšana ar Latvijas drošību un otrajai valsts amatpersonai nepieņemama brīvdomība, kas nav saskaņota ar Ārlietu ministrijas pozīciju. Laikraksta “NRA” redaktore Anita Daukšte sociālajā tīklā “Facebook” pat uzdod visai tiešu jautājumu: “Kāpēc no Ārlietu ministrijas informatīvās aprūpes ir pamukusi Saeimas priekšsēdētāja?”

Kādu prezidentu gribam?

  • Ieteikt:

Jautājumu varētu arī pārfrādownloadzēt: kura persona iemieso galveno vēstījumu, ko vēlamies sniegt par mūsu valsti. Saviem pilsoņiem un tad pasaulei.

Lielos vilcienos raugoties, prezidentam nav tādu pienākumu, kurus nevarētu uzņemties arī kāds cits. Ir vesela virkne subjektu, kas apveltīti ar likumdošanas iniciatīvas iespējām, ir valsts tēla veidotāji un starptautiskie pārstāvji, ir runu teicēji un pasākumu atklājēji… Tas viss jau ir arī bez prezidenta.

Valdība, 18. novembris, budžets…

  • Ieteikt:

politikaNacionālai apvienībai šis ir bijis un joprojām ir ar notikumiem bagāts un spraigs laiks. Varētu minēt vismaz trīs nozīmīgus virzienus, kas noteica mūsu darba kārtību kopš vēlēšanām. Pirmkārt, valdības veidošana. Otrkārt, lielais valsts svētku pasākums – 18. novembra lāpu gājiens. Treškārt, darbs pie valsts budžeta izstrādes.

Valdības veidošana

Nacionālā apvienība ir saglabājusi pārstāvniecību līdzšinējās ministrijās, papildus iegūstot Saeimas priekšsēdētāja vietu, kas ir otrā valsts amatpersona aiz prezidenta. Šo atbildību sarežģītajā Eiropas prezidentūras laikā uzņēmās Ināra Mūrniece. Runa noteikti nav par amatu, bet par praktiski un simboliski būtisku izaugsmes soli Nacionālai apvienībai. Jebkurai citai partijai šī pozīcija nesaturētu tik lielu pievienoto vērtību. Vēl nesen daudziem šķita neiedomājami, ka Nacionālā apvienība vispār var būt pārstāvēta valdībā. Valsts otrās amatpersonas iegūšana apliecina, ka NA savu vietu nostiprina un piesaka lielākas ambīcijas nākotnei.